* * *
Sieviete ieradās ceturksni uz astoņiem vakarā. Viņa restorānā devās solī, kādā zvēru dresētāji ienāk dzelzs režģiem nodrošinātā arēnā pie plēsīgiem zvēriem.
Diviem rāmiem alus dzērājiem zāles galā sievietes gaita lika atcerēties tālās jaunības dienas, kad viņi vēl bija skaisti un tvirti kā medībās izgājuši dzīvnieki.
Vecie vīri paslepšus nopūtās un tvēra glāzes. Alus nogaidoši klusēja.
— Ek, Žani, kāpēc cilvēks tikai vienu reizi dzīvo? — Eidis gribēja zināt.