Valoda pret realitāti: Kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem

„Pasaulē, kas tik izmisīgi sauc pēc vieduma visās jomās, mums ir pienākums apzināties un izprast valodas ietekmi gan uz citiem cilvē­kiem, gan uz mums pašiem,” – tā šīs grāmatas virsuzdevumu at­klāj tās autors.
Autors atzīst, ka viņu visu mūžu ir nodarbinājis jautājums par valodas varu pār mums. Valoda atspoguļo mūsu vērtības un identitāti, tā ļauj mums apgūt un izmantot jaunas zināšanas. Bet vai jūs kontrolējat valodu vai valoda kontrolē jūs?
N. Enfīlds īpaši uzsver faktu, ka valoda nepilnīgi atspoguļo rea­litāti. Valoda nevar radīt vai mainīt fizisko realitāti, bet tā var pārveidot mūsu skatījumu uz pasauli. Nevienā valodā nav pietiekami precīzi apzīmējumi visām krāsu, skaņu vai smaržu niansēm, vairāki jēdzieni var tikt aprakstīti ar vienu un to pašu vārdu, vienam jēdzienam var būt vairāki apzīmējumi. Tomēr pastāv viena universāla valodas iezīme, kas atstāj iespaidu uz cilvēkiem, viņiem pašiem to īsti neapzinoties, – tā ir iespēja ar valodas starpniecī­bu mainīt realitātes uztveri: likt ignorēt kādus noteiktus aspektus, bet pievērst uzmanību citiem, tātad pārveidot mūsu skatījumu uz pasauli un norisēm cilvēku sabiedrībā. Valoda ne tikai atspoguļo realitāti, bet galvenokārt to veido. Mūsu lietotā valoda ietekmē mūsu atmiņu, uzma­nību un spriestspēju. Tāpēc ir tik svarīgi izprast naratīva veidošanas pa­matu un motivāciju gan politiskajā diskursā, gan plašsaziņas līdzekļos.
Ilgus gadus iedziļinoties valodas būtībā, autors ir izmantojis ne tikai dažādu valodniecības jomu, bet arī antropoloģijas, kognitīvās psiholoģijas, socioloģijas un komunikācijas zinātnes nozaru atziņas. Autors uzskata, ka izpratnei par to, kā valodas darbojas, ir izšķirīga nozīme cilvēces akūto problēmu, tostarp kognitīvo noviržu vai sociālu grupu manipulāciju, izpratnē.

Grāmatas tulkotāja latviešu valodā Ina Druviete ir pārliecināta, ka šī grāmata ne vienam vien liks aizdomāties par valodas spēku, varu un nozīmi.