Dienests padomju armijā jeb, tautas valodā, “paraušana krievos” – bija piespiedu realitāte faktiski ikvienam PSRS vīriešu kārtas pilsonim, kurš sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu. No tā izvairīties bija grūti, daudzreiz pat neiespējami. Divi vai (jūrniekiem) pat trīs gadi prom no mājām, apstākļos, kur nepatīkamais un traģiskais ikdienišķi mijas ar absurdo un smieklīgo – tā bija realitāte, kas ikvienam “krievos” pabijušajam atmiņā iededzināta kā ar karstu dzelzi. Neizdzēšami.
Bagātā valodā, izmantojot žargonu, netaupot epitetus un atklāti runājot par teju neticamām tālaika ikdienas reālijām, Mārtiņš Volfs radījis aizraujoši lielisku darbu par dienesta laiku padomju armijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
Ik mazais stāstiņš atklāj ainas, kas pusmūža vīriešiem atsauks atmiņā pašu piedzīvoto, bet “krievos” nebijušajiem šo derdzīgo “vīrišķības skolas” eksotiku ļaus piedzīvot neklātienē.
Turklāt autora pieredze ir netipiska – viņš tika iesaukts pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas leitnanta pakāpē. Virsnieka statuss autoram armijas dzīvi ļauj atainot no cita skatpunkta nekā tiem, kurus iesauca kā ierindniekus, niansētāk un dziļāk.