Forūga Farohzāda (1935—1967), neskatoties uz dzejas intimitāti, ir izteikti sociāla dzejniece. Viņa dzejā tver plašākās sabiedrības grupās izjustu sociālo vidi, kuru pieredzējuši 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu Teherānas sekulārie intelektuāļi, īpaši tajā piejaucētās sievietes. Lai arī viņas dzejā subjekts itin bieži mīt noslēgtībā un šī vide ir priekšnosacījums ilgu un bagātīgas iztēles iedrošinātai dzejai, Farohzāda atklāj jaunajam Irānas sociālajam audumam plaši raksturīgus sensibilitātes aspektus. Atzinīgi dēvēta par irāņu Silviju Plātu vai Annu Sekstoni, nievājoši par persiešu Bilitis — dzejnieci, kuras vienīgā vērtība ir vīrišķās fantāzijas iekvēlināšana, Farohzāda ir lokālā vidē veidojusies nenoliedzami īpaša un patstāvīga figūra divdesmitā gadsimta planetārā modernisma vēsturē.
12.1 °C