“Mēs nezinām datumu, mēnesi vai gadu, kad uzvarēsim un varēsim atgriezties pie savām ģimenēm. Taču mēs esam pārliecināti par to, ka, lai cik ilgs būs karš, mums blakus būs uzticami biedri, mūsu sirdīs — Dzimtenes mīlestība, bet rokās — ieroči. Un tas viss mums neļaus atkāpties: ne šodien, ne pēc gada vai desmit.”
Deniss Prokopenko, apakšpulkvedis
“Es gaidu brīdi, kad atkal došos turp. Ko šajā reizē aizvedīšu, vēl nezinu — tas ne vienmēr ir pats svarīgākais. Mums tava klātbūtne apliecina Latvijas cilvēku atbalstu, tā ne reizi vien teikuši ukraiņu karavīri. Tas viņiem ir ļoti svarīgi.”
Atis Klimovičs