“Mans mērķis nekad nav bijis “rakstīt par seksu”. Mans mērķis toreiz bija rakstīt par cilvēku – sievieti, kura jūt, alkst, kļūdās, iemīlas, viļas un atkal pieceļas. Par tuvību, kas reizēm ir komiska, reizēm sāpīga, bet vienmēr patiesa. “Romāniņš” ir stāsts par kaisli un ilūzijām, par spēli starp realitāti un iztēli. Ko es ar to meklēju? Vai mīlestību? Pašapliecinājumu? Aizbēgšanu no ikdienas? Joprojām nezinu. Bet man bija svarīgi parādīt sievietes iekšējo balsi – godīgu un reizē neaizsargātu. Es skaļi izteicu savas domas, kuras reālajā dzīvē pārsvarā nācās noklusēt. Tās bija izvēles, kuras citi vērtē, bet daudz retāk izprot. Ja šis romāns provocē, tad tikai tāpēc, ka es, to rakstot, nejutu nekādas bremzes. Ja tas aizkustina, tad tāpēc, ka mēs gandrīz katrs kādreiz esam bijuši savā “romāniņā” – mazā vai lielā, īsā vai liktenīgā.”
Dace Rukšāne
13.2 °C