Džambatista Bazile (Giambattista Basile) piedzima 1575. gadā netālu no Neapoles, daudz ceļoja, kā algotnis die¬nēja Venēcijas Republikā, kuģoja ar tās floti un ilgāku laiku pavadīja Venēcijas pakļautībā esošajā Kandijā (Krētā), pēcāk kalpoja Mantujas galmā, kur tika pie augstiem tituliem, 1613. gadā atgriezās Neapolē un dažādu augstmaņu uzdevumā pārvaldīja plašus Dienviditālijas zemesīpašumus. Bazile daudz rakstīja gan literārajā itāļu valodā, gan neapoliski, gan dzeju, gan prozu; pirmās publikācijas saglabājušās no 1604. gada. Par ievērojamāko Baziles darbu un neapstrīdamu šedevru kļuva viņa sakopoto un pārstrādāto pasaku krājums “Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem” (Lo cunto de li cunti overo lo trattenemiento de peccerille), ko jau pēc autora pāragrās nāves (viņam dzīvību 1632. gadā laupīja gripas epidēmija) piecos sējumos 1634.–1636. gadā publicēja viņa māsa Andreana. Pēcāk tas ieguvis nosaukumu “Pentamerons” (Il Pentamerone). Tajā apkopotas 50 pasakas, ko piecās dienās izstāsta desmit stāstnieces, kavējot laiku prinča gražīgajai sievai, kas ir mazuļa gaidībās. Šis pasaku krājums iedvesmojis pievērsties tautas mutvārdu daiļrades pierakstīšanai gan francūzi Šarlu Pero, gan slavenos brāļus Grimmus, gan citus slavenus pasaku vācējus un pētniekus.
13.3 °C